#196
Ko mūsu gēni nosaka un ko ne. Saprotami par ģenētiku.
Daiga Mūrmane, ārste – ģenētiķe, PhD
Mēs šobrīd ēdam par daudz un kustamies par maz. Vajadzētu otrādi. Liekais svars ir hronisks iekaisums.
Par epizodi
Daktere Daiga Mūrmane ir medicīnas zinātņu doktore un ārste – ģenētiķe. Viņas klīniskā prakse ir vairāk nekā 20 gadi BKUS un šobrīd RAKUS. Daktere ir bijusi RSU docētāja un ilgstoši Rezidentūras fakultātes studiju programmas “Medicīnas ģenētika” vadītāja. Viņai ir divas specialitātes – ārste-ģenētiķe un bērnu psihiatre. 2014.gadā viņa aizstāvēja disertāciju par autiskā spektra traucējumu ģenētiskajiem aspektiem un ieguva medicīnas zinātņu doktores grādu. Ikdienā daktere konsultē pacientus ar aizdomām par pārmantotu vēzi.
Šo sarunu ar dakteri veidojām, lai mazinātu zaudējumus, ko cilvēkiem nodara nepareizi priekšstati un nezināšana par to, ko gēni nosaka un ko ne. Daktere stāstīja, ka ģenētiskās slimības ir retas un ar ģenētiku mēs mēdzam aizvietot savu nezināšanu, neizdarību, slinkumu – “man tādi gēni”. Viņa uzskata, ka tas ir nepareizi, un saka: “Gēns ir tikai gēns. Tā ir iespēja, nevis liktenis. Nevis gēns ietekmē manu dzīvi, bet mana izvēle ietekmē gēna darbību. Tas nozīmē, ka mūsu dzīvesstils, ikdienas izvēles pārtikā un kustībās, stresa menedžments, nevērība pret sevi, savu vajadzību atlikšana var izprovocēt slimības attīstību. Ir ļoti svarīgi runāt par prevenciju, kas ilgtermiņā spēj cilvēkam palīdzēt saglabāt veselību un skaidru prātu. Populācija noveco, bet dzīves kvalitātei, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un iespējām, ir jābūt tādā līmenī, lai es nevis domātu par slimību, bet, būdama vesela, spētu ilgtermiņā baudīt dzīves sniegtās iespējas. Te daudz kas ir atkarīgs no paša izvēles, kā es izturos vai rūpējos par sevi, savu veselību un kas ir mana prioritāte.”
Vēzis nav iesnas vai klepus. Tas nenotiek divu nedēļu laikā.
Sarunas pieturpunkti
Sarunā pieminētā informācija
- Daiga Mūrmane Linkedin un Instagram @daigamurmane
