Par “mērķtiecīgo nevarību” attiecībās un risinājumiem tās mazināšanā

Par epizodi

Jaudīgi cilvēki man treniņos ik pa laikam saka, ka ir pārguruši, neskatoties uz savām darbaspējām un dzīvē ieviestajām sistēmām. Kad kopā paanalizējam katra situāciju tuvāk, izrādās, ka lielu daļu savas jaudas viņi tērē, darot to, kas ir jādara citiem: partneriem, kolēģiem, bērniem, draugiem, darbiniekiem u.c.
Uz jautājumu, kāpēc tu to dari, viņi atbild, ka tas otrs ar darāmo netiek galā. Un te nav runa par kontroles neatdošanu darītājam vai mikro menedžēšanu. Tās bieži ir situācijas, kurās saskaramies ar otru pusi, kuri ir iemanījušies viltīgi izspēlēt “mērķtiecīgās nevarības” kārtis:

– “Es nevaru nomainīt bērnam pamperi, man rauj augšā no tās smakas.”
– “Ej runā tu ar priekšnieku, man ir bail.”
– “Man bail braukt pa ārzemju šosejām. Brauc tu.”
– “Es nekliedzu. Man vienkārši ir spalga balss.”
– “Aizved mani. Sagaidi mani.”
– “Es nevaru atteikt mammai paņemt viņas zupu uz mājām. Nu, izmet, ja jau tev traucē.”
– “Es nevaru atrast, kur ir manas drēbes, atslēgas, lietas.”
– “Piezvani tu uz to iestādi, man riebjas zvanīt, nevaru parunāt.”

Ginta Gaumala šajā sarunā stāsta, kā cilvēki reizēm diezgan mērķtiecīgi izmanto savu “nevarību” un kā šo situāciju mainīt.

Ginta ir gan vadītāja Argentīnas tango studijā El Abrazo, gan strādā uzņēmumā TrainingLab, kurā viņa veido un vada dažādas biznesa apmācības, tostarp tādas, kas palīdz uzlabot komunikāciju un gaisotni kolektīvā, kur ļoti būtiska loma ir cieņpilnai saskarsmei.

Sarunas pieturpunkti

Sarunā pieminētā informācija